Priekšdārzs pie mājas: kāpēc tas tika darīts agrāk? Vai tas nav skaistuma dēļ?

Varbūt katrs no mums vismaz reizi dzīvē ir redzējis nelielu dārziņu pie vecas mājas, parasti no ielas puses. Bieži tur tika stādīti skaisti ziedi un dekoratīvie krūmi, dažos gadījumos pat ierīkots neliels augļu koku dārzs vai apstādīts ar jāņogām, avenēm un ērkšķogām. Dažkārt šeit atradās arī vīna dārzs. Šo dīvaino un jauko apgabalu sauca par priekšdārzu. Tomēr nosaukums ir saglabājies līdz mūsdienām.

Bet kam tas īsti bija paredzēts un kāpēc tas vienmēr bija norobežots ar žogu?

Jūsu mājas dzesēšana

Kad cilvēki sāka būvēt mājas ar lieliem logiem, viņi centās pat dažus no tiem ievietot ēkas priekšējā fasādē - tas bija gan skaisti, gan praktiski (mājā ieplūda vairāk gaismas, un telpas vēdināšana bija daudz vieglāka). Tomēr ļoti drīz visi saprata, ka papildus estētiskajam baudījumam lieliem logiem ir arī daži trūkumi. Tiešas saules gaismas iedarbības dēļ mājas iekšpuse kļuva ļoti karsta, tik ļoti, ka brīžiem nebija iespējams tajā uzturēties. Vajadzēja kaut kā ar to cīnīties un izbēgt no karstuma.

Šodien nepanesamā karstumā varam ieslēgt dalīto sistēmu vai, ārkārtējos gadījumos, ventilatoru. Taču agrāk cilvēkiem šādas ērtības bija liegtas, un tāpēc vienīgā izeja no situācijas bija koki mājas priekšā, kas radīja ēnu un neļāva ēkai tik ļoti uzkarst.

Patiesībā tā radās tradīcija stādīt augus priekšdārzā, kas radīja blīvu ēnojumu un glāba cilvēkus no karstuma.

Pirmais iespaids par vietu un līdz ar to arī par tās īpašnieku ir atkarīgs no priekšdārza, tāpēc šīs vietas iekārtojumam vienmēr ir bijusi īpaša nozīme.

Lopkopības žogs

Priekšdārzā iestādītie koki spēlēja sava veida gaisa kondicioniera lomu, lai gan ne tik efektīvi. Taču tolaik cilvēkiem ne tikai bija maz izvēles, bet arī nebija.

Tiesa, koku vēl vajadzēja izaudzēt un pareizi veidot vainagu. Agrāk ciemos un ciematos gandrīz katrā pagalmā tika turēti mājlopi: govis, kazas, zirgi, auni, aitas. Dzīvnieki tika izsūtīti pastaigām katru dienu. Tā visi šie dzīvnieki milzīgā barā staigāja pa ielām divas reizes dienā – no rīta un vakarā. Skaidrs, ka savā ceļā tas spēja samīdīt visu dzīvo, ko cilvēki bija iestādījuši, un arī apēst liekās lapas. Lai nezaudētu savus stādījumus, cilvēki sāka iežogot savus priekšdārzus, kas kalpoja kā aizsardzība pret rijīgiem mājlopiem.

Kāpēc žogs ir zems?

Svarīgi bija arī žoga izmēri un dizains, un tas netika uzcelts nejauši. Lai dzīvās radības neiznīcinātu stādus, pietika ar 1,2 m augstu žogu - tāpēc tas ir tik zems. Tas tika būvēts no maziem mietiņiem vai žogiem, taču vienmēr tika atstāta neliela sprauga, lai vēdinātu telpu.

Arī platums un solis starp mietiem bija rūpīgi pārdomāts, taču viņi daudz nedomāja par skaistumu. Bija svarīgi, lai mazie dzīvnieki (piemēram, kaza vai auns) nevarētu izbāzt galvu un ēst augus.

Šīs ir vienkāršas priekšdārza iezīmes.Kā izrādījās, tas nemaz nebija domāts skaistumam, bet savulaik tam bija praktiska un svarīga nozīme.