Kad parādījās pirmie nagi?
Mūsu ikdienā ir priekšmeti, kas ir tik parasti, ka par tiem nav nepieciešams runāt. Ņemsim, piemēram, nagus. Šķiet, kas gan varētu būt interesants šajos elementārajos, bet neaizvietojamos stiprinājuma elementos? Tikmēr to izcelsmes vēsturē ir daudz interesantu faktu.
Raksta saturs
Kā tas viss sākās?
Nagi mūsdienās ir izgatavoti no metāla. Bet ne vienmēr tā bija. Vēsturnieki saka, ka cilvēki jau sen uzzinājuši, ka priekšmetus var un vajag savienot kopā. Mūsu senči, kas dzīvoja alās, zināja, ka var savienot divas ādas un tādējādi uzbūvēt sev lielu un ērtu apmetni vai gultu. Bet cilvēki neprata izmantot metālu, un tāpēc tika izmantots viss, kas bija pie rokas: kauli, asi zari, augu ērkšķi, silīcija lauskas.
Šādi stiprinājumi tika izmantoti gan mājokļu, plostu un laivu celtniecībai, gan “mājas” iekšējai sakārtošanai. Piemēram, tos izmantoja kā pakaramos, ar tiem arī iedzina ādas durvju un logu ailās, grieza biezus gaļas gabalus.
Pirmos primitīvos nagus nedaudz vēlāk nomainīja koka izstrādājumi. Tie bija izturīgāki, taču uztaisīt izrādījās ne tik vienkārši: lai izgatavotu koka stiprinājumu, jāatrod vismaz stiprs kociņš un viens tā gals jānoasina. Tomēr tas ir nedaudz sarežģītāk nekā zivju kaulu savākšana un žāvēšana.
Seno cilvēku koka naglas bija pilnīgi atšķirīgas no tām, pie kurām mēs esam pieraduši: tie izskatījās kā asmeņi bez galvām. Tos aktīvi izmantoja kuģu būvē, dzīvojamo un saimniecības ēku celtniecībā. To izgatavošanai tika izmantots ozols, bērzs, kļava un akācija. Skujkoki tika izmantoti retāk, jo no tiem izgatavotie stiprinājumi ātri izžuva un sabruka.
Kad tika izgudrotas metāla naglas?
Mūsdienās ir skaidrs, ka koksni vajadzēja aizstāt ar praktiskāku materiālu. Un tāpēc apmēram pirms pieciem tūkstošiem gadu koka naglu vietā cilvēki sāka izmantot metāla naglas. To izgatavošana bija īsta māksla: pirmie metāla stiprinājumi tika kalti vai izlieti īpašā veidnē.
Protams, katrs šāds nags tika uzskatīts par ekskluzīvu roku darbu, un tāpēc tā iegāde nebija lēts prieks. Tika uzskatīts, ka tikai bagāti cilvēki ir pelnījuši šādu greznību (tomēr nabagi nevarēja atļauties kaut ko tādu, pat ja viņi ļoti vēlētos).
Turklāt tajos laikos nagu meistari bija ļoti cienīti. Par to liecina senās Mezopotāmijas (mūsdienu Tuvo Austrumu) teritorijā arheologu atrastās planšetes, kurās ir informācija par būvniecību un cilvēkiem, kas piedalījās šajā procesā. Līdzīgi atradumi datēti ar aptuveni 3. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Seno ēģiptiešu ruļļos arheologi ir atklājuši bronzas naglu izmantošanas “ierakstus”.
Interesanti! Zinātnieki pat atrod datus par naglu izmantošanu senajās Bībeles grāmatās. Tajā pašā laikā tie netika iedzīti, bet būvniecības laikā iemūrēti sienā un izmantoti kā pakaramie. Ja bija nepieciešamība dabūt tādu burtiski metāla tapu, tad siena bija jālauž.
Kad Krievijā parādījās pirmie nagi?
Nav iespējams precīzi pateikt, kurā gadā tik noderīga ierīce pirmo reizi parādījās Krievijas teritorijā. Ir tikai zināms, ka agrākās naglu pieminēšanas mūsu zemē ir datētas ar 10. gadsimtu, un ziņas par naglniekiem atrodamas 13. gadsimta hronikās.
Tāpat kā visā pasaulē, arī mūsu valstī šie amatnieki tika turēti augstā cieņā. Viņi izgatavoja naglas no koka un metāla, taču vēsturnieki zina, ka senajā Krievijā šādiem stiprinājuma elementiem nebija standarta izmēru. Tie tika pastāvīgi pilnveidoti, mainot stieņa garumu un uz tā esošos iegriezumus, vāciņa diametru (tas neparādījās uzreiz), eksperimentējot ar materiālu to izgatavošanai.
Šis stiprinājums jau daudzus gadus “dzīvo” kopā ar cilvēku. Viņam tika veltīti sakāmvārdi un teicieni un izmantoti jokos. Atcerēsimies vismaz pāris slavenākos: “Iestrēdzis kā nagla sienā”, “Nevar visu pakārt uz viena naga”.
Taču vēsture ir paradoksu pilna. Šis stiprinājums no patiesas cieņas objekta ne tik sen pārvērtās par neuzkrītošu un pieejamu būvmateriālu, taču tā unikalitāti pārstājām pamanīt diezgan ātri.
Tomēr nekad nav par vēlu paspēt un novērtēt to, kas padara mūsu dzīvi ērtāku. Pietiek iemācīties biežāk uzdot sev jautājumus un meklēt uz tiem atbildes. Jāsaka, aizraujoša nodarbe!